Sākot apmeklēt skolu vai bērnudārzu, pieaug bērnu fiziskā un emocionālā slodze, tāpēc ļoti svarīgs ir vitamīniem bagāts uzturs. Lai kā censtos ne vienmēr izdodas nodrošināt ēdienkarti, kas atbilst vecumam un fiziskajām aktivitātēm. Lai vecāki būtu droši, ka bērns saņem visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus, būtu kārtīgi jāpārskata ēdienkarte un jāpārliecinās, ka tajā ir pietiekami daudz augļu, ogu, dārzeņu kā arī graudaugu, piena produktu, olas, gaļa un zivis.
Uztura speciālisti un gastroenterologi uzskata, ka ar uzturu patiesi iespējams nodrošināt nepieciešamo vitamīnu devu. Ja plānojot bērna ikdienas ēdienkarti, ievēro veselīga uztura priekšnoteikumus. Katru dienu bērna uzturā jāiekļauj visas uztura grupas: graudaugi (85 - 90 g termiski neapstrādāti graudi jeb 160 g termiski apstrādāti graudi); dārzeņi un augļi (175 g dārzeņu, 225 g augļu, iekļaujot gan svaigus, gan termiski apstrādātus, kā arī augļu sulas, t.i., 90 - 100 g no kopējā apjoma dienā); piena produkti (375 - 450 ml dienā), olas, gaļa vai zivis (65 g dienā); un minimālā apjomā jāuzņem arī saldumi un taukvielas. Jāpiebilst, ka ik dienu mazajam bērnam uzturā nepieciešams uzņemt 5 - 7 g tīras taukvielas (sviestu, eļļu), jo 35 - 40 % no kopējā uzņemtā enerģijas apjoma jābūt taukiem. Ja vecāki izvērtējot bērna ēdienkarti saprot, ka bērna uzturs ir nepilnvērtīgs, būtu nepieciešams papildus uzņemt vitamīnus ar uztura bagātinātāju palīdzību.
Kuri vitamīni trūkst visbiežāk?
Visbiežāk novērots, ka bērniem trūkst D vitamīns, C vitamīns un dzelzs. D vitamīna trūkumu veicina mūsdienu tendence arvien vairāk laika pavadīt iekštelpās pie dažādu ierīču ekrāniem, nevis ārā, kur organisms saules staros sintezē D vitamīnu. Vēl D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot zivis, taču parasti bērnu ēdienkartē tās sastopamas ne pārāk bieži. Endokrinologi uzsver, ka D vitamīnam iedalīta ļoti svarīga loma bērna augšanā. Īpaši, ja runa ir par stipriem kauliem un spēcīgu imunitāti. Lai bērnam veidotos pietiekami stipri kauli, organismam ir nepieciešams D vitamīns, jo tas regulē kalcija un fosfora vielmaiņu. Daudzi zinātnieki vienprātīgi atzīst, ka D vitamīns bērniem papildus jāuzņem visu gadu. Arī vasaras mēnešos, kad ļaujamies saules peldēm, jo mūsu platuma grādos saules starojums ir nepietiekams. D vitamīna veidošanos ādā samazina arī sauļošanās aizsargkrēms. Piemēram, krēms ar aizsardzību pret ultravioletajiem stariem ar faktoru 8 samazina D vitamīna veidošanos ādā par 97,5 procentiem.
Kompleksos vitamīnus vai dalītos?
Aptiekā pieejami kompleksie vitamīni un dalītie. Tie ir atsevišķi bērni, kuriem būtu neieciešami atsevišķie vitamīni. Tie ir bērni, kuriem ir specifiskas problēmas kuņģa zarnu traktā un kaut kas organismā neuzsūcas, ir atsevišķu vitamīnu deficīti, bet šajos gadījumos ārsts noteiks vitamīnus jau ārstnieciskās devās. Bet bērnam, kuram ir atļauts ēst visu un kurš caurmērā arī visu ēd, nav ieteicams lietot dalītos vitamīnus, jo pastāv revitaminizācijas risks. Savukārt kompleksajos vitamīnos ir vidējās devas. Svarīgi – kompleksie vitamīni ir veidoti tā, lai visas tajā esošas vielas organisms izmantotu. Tas ir tāpēc, ka ir vielas, kas uzsūcas organismā tikai kombinācijā ar kādu citu vielu. Mūsdienās ir pieejams plašs komplekso vitamīnu klāsts, katrs varam piemeklēt sev piemērotāko, efektīvāko un labāko!
UZMANĪBU! UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU
