Jūs droši vien pazīstat cilvēku, kurš, šķiet, nekad neko neaizmirst: vārdus, notikumus, lietas, kas notika iepriekšējos gados, viņš var atcerēties dažu sekunžu laikā. Kā šie cilvēki to dara? Jā, jūs varat trenēt savas smadzenes, lai jums būtu laba atmiņa. Mnemoniski triki var būt noderīgi, bet vēl svarīgāk ir tas, ka labi dzīvesveida paradumi, kā arī jaunas informācijas apstrādes stratēģijas var uzlabot jūsu atmiņu. Tas nav tikai par iegaumēšanu - tas ir par to, kā informācija “iestrēgst” prātā, lai vēlāk to izmantotu. Lietu iegaumēšanai nevajadzētu būt mērķim. Izmantot to, ko atceraties - apvienot atmiņas ar citām zināšanām, lai veidotu jaunas idejas un izdarīt izvēli - ir daudz veselīgāks veids, kā izmantot jūsu smadzenes, un tas uzlabos jūsu dzīvi vairāk, nekā uztraukšanās par spēju atcerēties lietas. Lasiet tālāk dažus padomus par smadzeņu potenciāla paplašināšanu.
Uzturiet kārtību
Nepiesārņojiet smadzenes ar nevajadzīgu informāciju, tā būs vieglāk atcerēties jaunu un svarīgu informāciju. Kārtības ievērošana var būt ļoti noderīga atmiņai. Ikdienas darbību efektivitāte atbrīvo laiku un smadzeņu spēku jēgpilnākām lietām mūsu dzīvē. Izmēģiniet šos ģeniālus smadzeņu spēka ierosinātājus, ko varat izmantot pirms došanās darbā.
Izmantojiet maņu orgānus
Ja jums kaut kas jānovieto nepazīstamā vietā, sakiet skaļi, ko darāt: “Es lieku saulesbrilles uz galda pie durvīm.” Vai arī satiekot jaunu cilvēku, skaļi atkārtojiet viņa vārdu. Šis ir viens no tiem atmiņas vingrinājumiem, kas uztur smadzenes tonusā. Lielākā daļa no mums iegaumē labāk, kad varam uztvert informāciju caur vairāk nekā vienu maņu orgānu, jo tas liek informāciju plašākā kontekstā. Ļaujot jūsu ausīm reģistrēt informāciju, pētījumi rāda, ka jūs pastiprināti koncentrējaties uz informāciju, palielinot iespējas atcerēties to vēlāk.
Neveiciet vairākus uzdevumus vienlaicīgi
Nav pārsteigums, ka mēs nevaram atcerēties lietas, kad mūsu uzmanība ir izkliedēta. Mūsdienās mums ir pieejams vēl nepieredzēts informācijas daudzums. Pētījumi rāda, ka, jo vairāk informācijas cilvēki uztver uzreiz, jo lēnāka kļūst viņu domāšana. Uztverot mazāk informācijas, jūs spējat labāk iegūt jēgu, attīstīt zināšanas un faktiski veidot smadzeņu tīklus. Filtrējot šos uzmanības novēršanas faktorus, tiek uzlabots fokuss, kas rada labāku atmiņu. Pirmais, kas mums visiem jādara, ir jānoliek savus mobilos tālruņus nost un jāpārtrauc vairāku uzdevumu vienlaicīga veikšana.
Meditēt
Viens no veidiem kā attīstīt uzmanības fokusēšanu ir sākt meditēt. Pirmais solis smadzeņu darbības uzlabošanai ir “uzlādēt smadzenes”, apklusinot tās - un pētījumi ir atklājuši, ka meditācija palīdz izvairīties no uzmanības novēršanas, satraukuma un stresa domām un tādējādi uzlabot fokusu. Viens pētījums atklāja, ka studenti, kuri izvēlējās pašapzināšanās klases un meditēja desmit minūtes dienā, parādīja labākus rezultātus izlaiduma eksāmenos nekā studenti, kuri nemeditēja. Pētījumi arī parādīja, ka meditācija faktiski var mainīt jūsu smadzeņu struktūru, sabiezējot zonas, kas saistītas ar uzmanību.
Organizējiet informāciju
Atbrīvojiet savu darba atmiņu, izmantojot ārējus palīglīdzekļus informācijas sakārtošanai. Iestatiet atgādinājumus sava mobilā tālruņa kalendārā par to, kas jums jādara katru dienu, vai izmantojiet šos 11 veidus, kā izmantot tehnoloģijas, lai paliktu organizētam. Vēl labāk, pētījumi liecina, ka vienkārša lietu pierakstīšana var uzlabot atmiņā esošo informāciju. Tāpēc glabājiet līmlapiņas katrā telpā un atstājiet ar roku rakstītus atgādinājumus redzamā vietā un pirms došanās uz veikalu uzrakstiet sarakstu, lai neko neaizmirstu. Pierakstiet šīs piezīmes uzreiz - plānošana uz priekšu palīdz darba atmiņai veikt pašreizējos uzdevumus, nevis domāt par to, kas jādara vēlāk.
Dodieties dabā
Šī vienkāršā darbība var palielināt atmiņu par 20 procentiem. Līdzīgi kā meditācija, pastaigas dabā var nomierināt satrauktas un traucējošas domas, kas sajaucas ar atmiņu, kā arī dot smadzenēm pārtraukumu no vairāku uzdevumu veikšanas, lai vēlāk uzlabotu darbspēju. Vienā pētījumā dalībnieki, kuri pastaigājās dabā, veica prāta vingrinājumus labāk nekā tie, kuri pastaigājās pilsētā. Daba - pat tikai nedaudz laika tajā - palīdz smadzenēm nomierināties un atjaunoties.
Rīts gudrāks par vakaru
Pētījumi norāda, ka cilvēkiem, kuri saņem septiņas stundas miega, ir labāka atmiņa nekā tiem, kuri saņem mazāk par piecām vai vairāk par deviņām stundām. Tas var būt tieši pareizais daudzums, lai smadzenes izietu caur ķīmiskām izmaiņām, kas vajadzīgas, lai jaunas prasmes vai fakti integrētos ilgtermiņa atmiņā. Miega režīms stiprina savienojumus starp smadzeņu šūnām un dažādiem smadzeņu reģioniem un pārvieto informāciju uz smadzeņu zonām, kuras ir efektīvākas tās glabāšanai. Gulēšana sakārto un organizē informāciju, veido savienojumus un pat risina problēmas. Tas viss uzlabo atmiņu. Nepalaidiet garām šos vienkāršos veidus, kā kļūt gudrākam miega laikā.
Īss dienas miegs
Ne tikai nakts miegs palīdz uzlabot atmiņu: pētījumi liecina, ka īss dienas miegs arī var to izdarīt. Kādā pētījumā cilvēkiem tika doti nesaistīti pāru vārdi, tie bija jāiegaumē, pēc tam viena grupa gāja gulēt un otra grupa skatījās video. Grupa, kurai bija īss miegs, parādīja piecreiz labāku asociatīvā atmiņu - spēju atcerēties saikni starp nesaistītiem priekšmetiem - nekā grupa, kas skatījās video.
Vingrojiet katru dienu
Fiziskais un garīgais stāvoklis ir cieši saistīti, tāpēc vingrinājumi uzlabo smadzenes, izvairoties no tādiem atmiņas traucējumiem kā paaugstināts asinsspiediens un diabēts. Kustība uzlabo asinsriti, ienesot asins, skābekli un barības vielas smadzenēs, kas var palīdzēt nodrošināt maksimālo darbošanos. Pētījumos ir atklāts uzlabojums mācībās, atmiņā un koncentrēšanās spējā tūlīt pēc aerobikas, tāpēc nelieli pārtraukumi, lai veiktu vingrinājumus visas darba dienas laikā var būt noderīgi jūsu ķermenim un prātam.
Atkārtojiet savus soļus
Iespējams, ka tas nav tāds vingrinājumu veids, kas pirmais ienāk prātā, taču nesen veiktais pētījums parādīja, ka faktiski staigāšana atpakaļgaitā palīdzēja dalībniekiem atcerēties pagātnes notikumus labāk, nekā staigāšana uz priekšu vai mierīga sēdēšana. Un tā nebija tikai pati kustība: dalībnieki, kuri skatījās video ar priekšmetiem, kas pārvietojās atpakaļ, vai pat iedomājās, ka tie pārvietojās atpakaļ, labāk atcerējās. Pētnieki to nodēvēja par “mnemonisku laika ceļojuma efektu” un, kaut arī viņi vēl nav pārliecināti, kā tas darbojas, nākamajai reizei, kad mēģināsiet kaut ko atcerēties, tam varētu būt reālās pielietojums.
Ievērojiet Vidusjūras diētu
Pētījumu pārskats apstiprināja, ka Vidusjūras diēta - ar daudzām svaigiem dārzeņiem, augļiem, zivīm un veseliem graudiem - ir saistīta ar labāku atmiņu - gan darba, gan ilgtermiņa atmiņai. Vidusjūras reģiona uzturs veicina veselīgu sirdsdarbību un uzlabotu asinsrites sistēmu - kad tiek uzlabota cirkulācija, skābeklis un barības vielas vieglāk nokļūst smadzenēs, kas var palīdzēt uzlabot mācīšanos un atmiņu. Ir konstatēts, ka šis ēšanas stils ir saistīts ar samazinātu Alcheimera slimības risku un viegliem izziņas traucējumiem.
Jūs varētu arī izmēģināt MIND diētu (Vidusjūras-DASH iejaukšanos neirodeģeneratīvās kavēšanās gadījumā), Vidusjūras un DASH diētas (hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena apturēšana ar diētas palīdzību) apvienojumu. MIND diēta īpaši koncentrējas uz pārtikas produktiem, kas uzlabo smadzeņu un atmiņas veselību, ieskaitot zaļos lapu dārzeņus, ogas un riekstus; vienlaikus izvairoties no ēdieniem, kuriem ir pazemināta kognitīvā funkcija, piemēram, sarkanā gaļa, sviests un saldumi. Izmēģiniet šos smadzenes stimulējošos ēdienus, kas turēs jūs tonusā.
Samaziniet alkohola patēriņu
Pētījumi liecina, ka pārmērīga alkohola lietošana ir saistīta ar lielāku atmiņas zudumu. Mērens alkohola patēriņš īstermiņā var negatīvi ietekmēt atmiņu - un hroniskam, stipram alkohola patēriņam var būt ilgstoša ietekme uz smadzenēm, jo tas var izraisīt pelēkās vielas zudumu, kā arī ilgtermiņā ietekmēt atmiņu un kognitīvās funkcijas. Pārmērīga alkohola lietošana, pat reizēm, var izraisīt “paģiras”, kas ietver dehidrāciju. Tā kā pat viegla dehidrācija var negatīvi ietekmēt garīgo darbību, alkohola patēriņa ierobežošana var palīdzēt to novērst. Lai jūsu prāts būtu ass, sievietēm nevajadzētu izdzert vairāk kā vienu glāzi dienā un vīriešiem - divas.
Lietojiet kofeīnu
No otras puses, dzerot tasi kafijas, tas patiesībā var stiprināt jūsu atmiņu. Neliels kofeīna daudzums var padarīt jūs modrāku, kas var uzlabot atmiņu un koncentrēšanos - vienā pētījumā pat atklājās, ka kofeīns uzlaboja ilgtermiņa atmiņu. Tikai noteikti nedzeriet to vakarā. Tomēr pārmērīga kofeīna uzņemšana var negatīvi ietekmēt, jo tas var mazināt kvalitatīvu miegu, kas laika gaitā var izraisīt atmiņas un koncentrēšanās spējas pasliktināšanos.
Pārskatiet informāciju vēlāk
Uzzinot kaut ko jaunu, lielisks veids, kā to atcerēties, ir vēlāk atkal pārskatīt šo informāciju, koncentrējoties uz svarīgākajām daļām. Informāciju apkopošana aktivizē smadzeņu frontālos tīklus, lai tie aktīvi darbotos dažādu zināšanu vienību sintezēšanā vai apkopošanu, lai izveidotu kaut ko jaunu. Tas var “palielināt” jūsu smadzenes. Piemēram, vienā pētījumā dalībnieki, kuri pēc video skatīšanās atkārtoja visu galvā, atcerējās to labāk nekā tie, kuri vienkārši devās skatīties jaunu video. Jūs varat iemācīt smadzenēm jaunus trikus.
Veidojiet asociācijas
Pārdomājot jauno informāciju galvā, jūs varat arī palielināt savas atcerēšanās iespējas, ja veidojat asociācijas ar lietām, kuras jūs jau zināt. Piemēram, ja jūs satiekat kādu, kurš atgādina jums par slavenu aktieri, izmantojiet to kā uzvedni, lai atsauktu viņa vārdu. Kad mēs piešķiram personisku nozīmi, tas uzlabo mūsu spēju atcerēties. Var arī izmantot mentālos attēlus - piemēram, ja kāda uzvārds ir Galviņš, iztēlojiet viņu ar lielu galvu vai, ja viņa vārds ir Tifānija, iztēlojieties dimantus. Pat skaņas un smakas var veidot saites, kas stiprina atmiņas. Ir pierādījumi, ka gan mūzika, gan smarža bieži vien ir saistītas ar dziļu atmiņu izraisīšanu no pagātnes. Centieties iekļaut arī šos veselīgos ieradumus, lai jūsu prāts būtu ass.
