Problēmas ar sirdi un infarkts jau 30 gados? Un tas viss stresa, dzīvesveida un nepiemērotas diētas dēļ? Diemžēl – realitāte mūsdienu Latvijā.
Sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma Latvijā. Šī slimību grupa ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā un 2022. gadā mirušo skaits bija15,8 tūkstoši cilvēku (SPKC dati). Dzīvesveida un stress situāciju dēļ sirds-asinsvadu slimības aizvien biežāk novēro jauniem cilvēkiem. Agrāk bieži išēmiska sirds slimība vai miokarda infarkts skāra vecāka gadagājuma cilvēkus, tagad to bieži novēro jau 40 vai pat 30 gadus jauniem cilvēkiem. Labā ziņa ir tā, ka veselības aprūpes speciālisti apgalvo, ka līdz pat 80 % no sirds-asinsvadu slimībām var novērst, pielāgojot diētu un dzīvesveidu. Daudzi zinātniskie pētījumi liecina par sabalansēta uztura lielo nozīmi.
Viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām ir ateroskleroze, kad holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām un tie nosprostojas. Tāpēc ļoti svarīgi uzņemt antioksidantus. Starp tiem nozīmīgi ir vitamīni C un E, kā arī bioflavonoīdi un likopēns. Pierādīta likopēna labvēlīgā ietekme uz kardiovaskulāro sistēmu, t.sk. spēju mazināt ZBLH (zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns) oksidāciju. Sirds veselībai svarīga ir folskābe un B12 vitamīns, kuru viens no galvenajiem avotiem ir liellopu gaļa.
Ļoti daudzi antioksidanti ir atrodami dārzeņos un augļos, bet daudzi no mums neapēd pat minimālās normas dienā. Pēc Veselības ministrijas ieteikumiem katru dienu cilvēkam uzturā būtu jāiekļauj vismaz 300 g dārzeņu un 200 g augļu/ogu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas (EIVA) pētījuma datiem, tikai 35% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dienā lieto augļus, savukārt dārzeņus un salātus (izņemot kartupeļus) -39%. Viens no sīpolaugiem, kam tiek piedēvētas antioksidatīvās īpašības, un tas kavē ZBLH oksidēšanos, ir ķiploks. Latvijā maz patērējam taukainas zivis. Tas nozīmē, ka pietiekamā daudzumā nesaņemam sirdij nepieciešamo polinepiesātināto omega-3 taukskābju daudzumu. Omega-3 DHS taukskābes un zivju eļļa mazina triglicerīdu līmeni.
Holesterīna uzsūkšanos organismā kavē augu eļļu sterīni (fitosterīni). Galvenie augu sterīnu avoti ir augu eļļas, maize, graudaugi un dārzeņi. Pētījumi liecina, ka lietojot pārtikas produktu, kas satur fitosterīnus, patiešām var samazināt ZBLH un triglicerīdu līmeni. Labvēlīgo ietekmi uz holesterīna līmeni panāk, ikdienā uzņemot vismaz 0,8 g augu sterīnu.
Sirds un asinsvadu slimību profilakses svarīga sastāvdaļa ir pareizs un sabalansēts uzturs. To apstiprina arī Latvijas un Eiropas Kardiologu biedrības. Kardioloģijas praksē sirdij draudzīgs uzturs ir tā sauktā Vidusjūras diēta, kuru veido daudz dārzeņu, graudaugu, jūras produktu un olīveļļa. Šādam ēšanas stilam var būt liela loma sirds slimību un insulta novēršanā un tādu riska faktoru mazināšanā kā aptaukošanās, diabēts, augsts asinsspiediena un holesterīna līmenis. Vidusjūras diētas efekts apstiprināts daudzos starptautiskos pētījumos. 2021. gadā apkopojot nozares speciālistu viedokli visā pasaulē, par gada diētu nosaukta tieši Vidusjūras diēta.
Vai zinājāt, ka ir iespējams svarīgākās Vidusjūras diētas sastāvdaļas iekļaut uztura bagātinātāja kapsulā? Jā!
Cardioace® PLUS - Vidusjūra diēta kapsulās. Zinātniski pamatots sastāvs. 1,3g augu sterīni, vitamīni, mikroelementi, omega-3 taukskābes, ķiploku ekstrakts un likopēns.
Cardioace® - vitamīni, mikroelementi un antioksidanti sirds - asinsvadu veselībai. Sastāvā L-karnitīns, koenzīms Q10, ķiploku ekstrakts, linsēklu eļļa, D vitamīns, folskābe, B12 vitamīns u.c.
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
