Ziemas laikā arvien biežāk jūtamies noguruši, biežāk slimojam un bieži vien gribas palīst zem segas un ieslēgt mīļāko seriālu. Līdz ar ziemas iestāšanos, samazinās arī mūsu organisma spēja cīnīties ar slimībām, tas kļūst uzņēmīgāks pret dažādiem vīrusiem un baktērijām.
Aukstajā sezonā cilvēka imūnsistēmas darbība samazinās vairāku iemeslu dēļ: laikapstākļi ir nepastāvīgi, kļūst vēsāks. Saules gaismas trūkums samazina serotonīna, jeb „laimes hormona”, izstrādi, kas atbild par mūsu garastāvokli. Mums visiem nepieciešama saule, lai organismā pilnvērtīgi sintezētos kaulu veselībai, imunitātei un vispārējai organisma veselībai tik ļoti nepieciešamais D vitamīns. Taču ziemas sezonā, kad saules gaismas ir maz, tā līmenis organismā visiem krasi samazinās. Pie optimālas ozona koncentrācijas siltos laikapstākļos dabiski iet bojā dažādi infekciju ierosinātāji un vīrusi. Gaisa temperatūrai mazinoties tas nenotiek tik aktīvi, līdz ar to ir lielāka iespēja saslimt.
Imūnsistēma ir sarežģīts šūnu, ķīmisko vielu un procesu mehānisms, kas pasargā mūs no daudziem ārējiem faktoriem: vīrusiem, baktērijām un sēnītēm. Mūsu imūnsistēmas galvenie "cīnītāji" ir leikocīti jeb baltās asins šūnas. Imūnsistēma spēj atpazīt organismam svešās vielas (antigēnus), rezultātā notiek imūna reakcija un pret tām tiek izstrādātas antivielas. Pateicoties imunoloģiskai atmiņai - svešie antigēni atkārtoti saskaroties ar leikocītiem tiek atpazīti, līdz ar to var tikt novērsta saslimšana.
Imunitāte var būt iedzimta un iegūta. Iedzimtā - to iegūstam piedzimstot un to ģenētiski mantojam vairākās paaudzēs kā dabisku spēju cīnīties pret slimībām. Iegūtā imunitāte veidojas saskaroties ar kādu konkrētu slimības izraisītāju. Pārslimojot tā izraisīto slimību vai pret to vakcinējoties rodas iegūtā imunitāte. Gripas vīrusu, kā arī citu akūto augšējo elpceļu infekciju vīrusu gadījumā, vairāk nozīmīga ir tieši iegūtā imunitāte, kas izstrādājas pret attiecīgo vīrusu pēc tās izslimošanas vai vakcinācijas.
Ir ļoti daudz faktoru, kas izraisa imunitātes samazināšanos: slimības (gan iegūtas, gan hroniskas), dzīvesveids, pārmērīgs stress. Pazīmes, kas liecina, ka imunitāte ir samazināta:
- Nogurums un nespēks;
- Biežāka slimošana;
- Iepriekš nenovērotas alerģiskas reakcijas
- Biežas gremošanas problēmas: arī kuņģa-zarnu trakta baktērijas ir daļa no imūnsistēmas. Ja ir traucēta imūnsistēmas darbība, cieš arī gremošanas sistēma.
Ziema ir tas periods, kad ir īpaši jārūpējas par savu veselību, jo, ja būs slikta imunitāte, tad arī vīrusi un citas slimības lips klāt īpaši bieži. Lai stiprinātu imunitāti aukstajā sezonā, ieteicams ievērot veselīga dzīvesveida priekšnosacījumus.
- Pilnvērtīgs uzturs un fiziskās aktivitātes.
- Adekvāts miega daudzums. Pētījumos pierādīts, ka, lai imūnsistēma pilnvērtīgi darbotos nepieciešams pietiekams miega daudzums. Arī slimojot, organisms pieprasa vairāk miega.
- Imūnsistēmas pilnvērtīgai darbībai svarīgi rūpēties, lai ikdienā tiktu uzņemti vitamīni, tādi kā - A, B₆, B₁₂, C, D un E vitamīni, kā arī mikroelementi - varš, folāti, dzelzs, selēns un cinks. Šie elementi darbojas vienotā sadarbībā (sinerģiski) un gadījumā, kad kāda vitamīna līmenis samazinās, imūnās šūnas nevar pienācīgi veikt savu darbu. Bieži ikdienā neizdodas uzņemt pietiekami daudz vitamīnu un mikroelementu, līdz ar to imūnsistēmas pilnvērtīga darbība var būt traucēta.
Imunitāte ir tik svarīga! Rūpējies par to ar Immunace. Immunace sabalansētais sastāvs kombinācijā ar daudzveidīgu un pilnvērtīgu uzturu nodrošina ar visu nepieciešamo imunitātes stiprināšanai.
24 sabalansētas sastāvdaļas – ehinācijas ekstrakts, vitamīni un minerālvielas ieskaitot D3 vitamīns, cinks un selēns, kas veicina normālu imūnsistēmas darbību, kā ari aminoskābes un bioflavonoīdi.
Mikroelementi, vitamīni, augu ekstrakti, aminoskābes (likopēns) un antioksidanti (L-karnitīns, resveratrols, astaksantīns, alfa liposkābe ALA). Augsta D₃ vitamīna deva - 3000 SV (75 µg).
Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvertīgu un sabalansētu uzturu.
