COVID - 19 pandēmija ir radījusi "labu" reklāmu trombozei, kas kļuvusi par biežu šīs slimības pavadoni. Tomēr mediķi brīdina, ka arī bez COVID - 19 asins recekļu veidošanās risks apdraud ļoti nozīmīgu Latvijas iedzīvotāju grupu. Regulāras pārbaudes un veselīgs dzīvesveids palīdzēs cīnīties ar šo draudu, ko mēdz dēvēt par "neredzamo" slimību.
Nīderlandes pētnieki bija pirmie, kas pievērsās COVID-19 un trombozes attiecībām: faktam, ka ārsti, kuri ārstēja hospitalizētos pacientus, visu savu uzmanību koncentrēja uz skartajām plaušām. Tomēr tika konstatēts, ka 46 - 63% pacientu ar COVID-19 ir paaugstināts D-dimēra līmenis (galvenais asins recekļu rādītājs). Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka vīruss inficē endotēlija šūnas (slānis, kas klāj iekšā esošos asinsvadus), bojā tos, un organisms reaģē ar trombozi. Plaušas ir īpaši skartas, bet ne tikai - asins recekļus var atrast visur.
Vispirms ir jāsaprot, ka tromboze ir bīstams stāvoklis, kad asinsvadā veidojas trombs. Šāds asins receklis var augt, aizsērējot asisnsvadu, līdz tas ir pilnībā aizdambēts. Bet noteiktos apstākļos tas var izrauties. Trombozei ir divi veidi - arteriālā un venozā. Venozā ir dziļo vēnu tromboze un bieži izraisa trombemboliju vai trombu atslāņošanos. Artēriju tromboze cilvēkam var izraisīt infarktu un insultu, jo tiek traucēts artēriju darbs, kas apgādā sirdi un smadzenes ar asinīm. Tromboze ir saistīta arī ar citu procesu – aterosklerozi, ar ko saprot aplikumu veidošanos artēriju lūmenā.
"Ja zināt, ka jūsu pirmās pakāpes radiniekiem - mammai vai tētim - bija sirds problēmas, tas ir riska faktors," saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Artjoms Kaļiņins. “Labam ģimenes ārstam vīrietis uz skrīningu jāizsauc pēc 45 gadiem, bet sievietei – pēc 50 gadiem, lai veiktu vienkāršu asins analīzi. Ja tu pats saproti situāciju – tavs tētis vai mamma agrā bērnībā nomira no sirdstriekas – tad pārņem iniciatīvu savās rokās! Ģimenes ārstam jāstrādā ar pacientiem, kuriem ir sirds un asinsvadu slimību risks. Tāpēc jau mums ir vajadzīgs ģimenes ārsts."
Kurš ir pakļauts trombozes riskam?
Tie ir cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām, vecākā paaudze, pacienti ar aptaukošanos un vīrieši. Augsts trombozes risks ir arī pacientiem ar hipertensiju un 2. tipa cukura diabētu. Tromboze var skart arī ilggadējus smēķētājus.
Pārmērīgajam holesterīnam ir tendence uzkrāties uz artēriju iekšējām sieniņām. Sākumā tas ir nemanāms process, bet pamazām holesterīna slāņa ietekmē artērijas diametrs sašaurinās, un asinis pa to sāk virzīties sliktāk. Vietās, kur asinsvads sašaurinās holesterīna slāņa ietekmē, rodas blīvs veidojums, ko parasti sauc par "holesterīna plāksni". Holesterīna plāksnes ne tikai pilnībā bloķē asins plūsmu caur asinsvadu, bet arī samazina tā elastību. Holesterīna plāksnīšu veidošanās procesu sauc par aterosklerozi.
"Holesterīna līmeni var pārbaudīt jebkurā laboratorijā, kur ir tā sauktie sirds kompleksi, pēc kuriem var noteikt visus rādītājus - holesterīnu, cukuru un citus marķierus," skaidro dakteris Kaļiņins. “Ja ir problēmas, tad jādodas pie ārsta un jāsaprot, kādai taktikai jābūt tālāk. Mēs jau zinām daudz par to, kā kontrolēt holesterīna līmeni - tās ir dažādas diētas, un, pie noteiktiem nosacījumiem, medikamenti. Manā praksē bija gadījumi, kad slimnīcā tika ievietoti jauni cilvēki vecumā no 30-35 gadiem. Viņi vienkārši nepievērsa uzmanību savai veselībai. Izsmēķēja, piemēram, divas paciņas cigarešu dienā. Plus ģenētiskā predispozīcija - tēvs nomira četrdesmit gadu vecumā no infarkta. Tas ir pietiekami, lai saprastu problēmu. Ģimenes ārsta darbs ir uzraudzīt tādus pacientus, kuri ir pakļauti riskam. Bet arī pašam pacientam ir jāapzinās, kā un kādi apstākļi var ietekmēt viņa veselību."
Ģimenes ārste un IVI DOK doktorantūras vadītāja Inna Zamjatina piekrīt kardiologam Artjomam Kaļiņinam - augsts holesterīna līmenis ir problēma, kuru var atrisināt.
"Mēs nevaram atrisināt to, ka cilvēki noveco un to, ka biežāk no asinsvadu slimībām cieš vīrieši, tomēr asinsspiediena un augsta holesterīna līmeņa problēmas ir risināmas,” saka daktere Inna Zamjatina. “Tagad mums ir daudz efektīvu zāļu, un mēs varam šīs lietas kontrolēt. Ir zāles dažādām grupām un apakšgrupām, kas koriģē holesterīnu, triglicerīdus, koriģē zema blīvuma holesterīnu, kas ir galvenais mūsu asinsvadu bojātājs.”
Pirmkārt, pēc Dr. Zamjatinas domām, pacientam jāsāk ar svara, diētas un fiziskās aktivitātes normalizēšanu atbilstoši vecumam.
Eksperti sniedz vairākus ieteikumus, īpaši pandēmijas laikā, kas palīdzēs kontrolēt "slikto" holesterīnu:
• Aktīvi vingrinājumi. Fiziskā aktivitāte ir tieši saistīta ar jūsu ikdienas labsajūtu. Jo vairāk vingrosiet, jo vairāk uzlabosies asinsrite un mazāka iespējamība, ka asinsvados raisīsies iekaisuma procesi. Katru dienu ieplānojiet vismaz 30 minūtes fiziskām aktivitātēm (pastaigas, skriešana, riteņbraukšana, peldēšana)!
• Norūdiet ķermeni! Nostipriniet izturību pret slimībām, uzlabojiet asinsriti! Ejiet aukstā vai kontrasta dušā!
• Izvairieties no stresa! Stress var paaugstināt kopējo holesterīna līmeni. Pēc tam, kad stress pāriet, ķermenis var atgriezties normālā stāvoklī. Rūpējieties par savu psiholoģisko stāvokli, neuztraucieties par to, ko nevarat mainīt! Koncentrējiet savas domas uz tagadni un atrodiet iemeslu pateikties mieram un apkārtējiem cilvēkiem! Biežāk meditējiet, veiciet relaksējošus elpošanas vingrinājumus!
• Atsakieties no kaitīgiem ieradumiem - samaziniet alkohola patēriņu, atmetiet smēķēšanu!
• Ievērojiet sabalansētu uzturu! Vairāki uztura noteikumi var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni līdz pat 10%. Lai pazeminātu holesterīna līmeni, speciālisti iesaka lietot auzu pārslas un citus pārtikas produktus ar augstu šķiedrvielu saturu – lietojiet zivis, kas ir Omega 3 avots, riekstus (īpaši mandeles un valriekstus), avokado un olīveļļu.
• Asinsrites un holesterīna kontroles pasākumi var palīdzēt sasniegt ievērojamus rezultātus. Japānā ir publicēta ilgmūžības statistika. Saskaņā ar 2019. gada rezultātiem, vēsta laikraksts “Asahi”, vīriešu vidējais mūža ilgums bija 81,1 gads, sieviešu - 87,3 gadi. Ārsti ir novērojuši, ka japāņiem ir veselīga sirds un asinsvadu sistēma, un pat vecumdienās viņu asinis saglabā normālu viskozitāti, nav pakļautas pastiprinātai koagulācijai un asins recekļu veidošanās procesam. Daudzos pētījumos ir atklāts, ka japāņu veselība ir saistīta ar ievērojamu sojas pārtikas produktu patēriņu. Īpaši noderīgs ir izrādījies tradicionālais sojas produkts natto, ko japāņi ēd jau vairāk nekā 1000 gadu, lai gūtu labumu veselībai. Natto iegūst, raudzējot vārītas sojas pupiņas ar labvēlīgām baktērijām. Natto satur īpašu enzīmu – natokināzi, kas ir vissvarīgākā un aktīvākā viela. Natokināze tiek uzskatīta par dabisku antikoagulantu, kas no tradicionālajiem medikamentiem atšķiras ar savu darbības mehānismu: natokināze darbojas pēc tāda paša principa kā enzīms, kas ir atbildīgs par asins recēšanas līdzsvaru cilvēka organismā. Vecuma, dzīvesveida, iedzimtības, blakusslimību dēļ plazmīns kļūst mazāk aktīvs. Natokināze to aktivizē un tādējādi palielina cilvēka dabiskās spējas uzlabot asinsriti, iznīcināt jau izveidojušos trombus, novērst jaunu veidošanos.
Interesanti, ka profesionālā izdevuma “Journal of the Lithuanian Physician” rakstā “COVID-19 un tromboze: ko mēs zinām par riskiem un ārstēšanu?” kā viens no efektīvajiem līdzekļiem minēts enzīms natokināze. Fakts ir tāds, ka fibrīna pavedieni, kas ieausti blīvā tīklā ar skartajiem trombocītiem veido trombu, bet aktīvā viela natokināze pārrauj šos pavedienus, lai asinis atkal varētu brīvi plūst.
• Zinātniekus interesēja enzīma natokināzes un monakolīna (sarkano rīsu enzīma) kombinācija. Raudzētie rīsi pirmo reizi parādījās senajā Japānā jau 300. gadā pirms mūsu ēras. Izrādījās, ka natokināzes un monakolīna attiecības vislabākajā veidā uzlabo asinsvadu stāvokli, palielina asinsriti, mazina iekaisumu.
Protams, arī diēta un veselīgs dzīvesveids spēlē savu lomu, taču neaizmirstiet par galveno - lai samazinātu trombozes risku, ir nepieciešams savlaicīgi veikt izmeklējumus, apmeklēt terapeitu un kardiologu!
