Uzturam ir būtiska nozīme bērna pilnvērtīgai augšanai un attīstībai, jo ar to tiek uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas, vitamīni un minerālvielas. Tomēr Eiropā veiktie pētījumi rāda, ka vidēji katra trešā ģimene rūpējas par izvēlīgu ēdāju1,2, kura uzturu varētu vērtēt kā nepilnvērtīgu vai pat neveselīgu. Kā šāds uzturs ietekmē bērna veselību ilgtermiņā un kā palīdzēt bērnam uzņemt nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, skaidrosim šajā rakstā.
Kas raksturo izvēlīgu ēdāju?
Par izvēlīgu ēdāju sauc bērnu, kurš ēd ļoti šauru produktu klāstu. Parasti tie ir tikai daži, paša izvēlēti vai ierasti ēdieni, kuriem bieži vien ir konkrēta garša, krāsa vai konsistence. Nopietnākos gadījumos izvēlīgums mēdz izpausties kā pārtikas neofobija jeb bailes no jauniem un nezināmiem ēdieniem, kas var izraisīt arī psiholoģisku stresu.
Visbiežāk izvēlīgums attiecībā uz dažādiem produktiem ir bērniem līdz 6 gadu vecumam, biežāk zēniem nekā meitenēm. Taču pētījumi rāda, ka šādi ēšanas paradumi nereti turpinās arī pusaudžu un pieaugušo vecumā. Ir novērots, ka izvēlīgums attiecībā uz ēdienu biežāk ir bērniem, kuriem viens vai abi vecāki bērnībā arī ir bijuši izvēlīgi ēdāji.2
Uztura nozīme bērna augšanā un attīstībā
Uzturam mūsu dzīvē ir liela nozīme, jo ar to mēs uzņemam uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas, kas nepieciešamas organisma normālai funkcionēšanai. Tās ir īpaši nozīmīgas bērniem līdz pusaudžu vecumam, jo šajā dzīves posmā notiek strauja augšana un attīstība, kas nosaka dzīves kvalitāti un veselību arī pieaugušā vecumā. Nepilnvērtīgs uzturs ietekmē gan bērna fizisko augšanu, gan arī psihoemocionālo un intelektuālo attīstību. Svarīgi, ka nepilnvērtīgs uzturs ir lielākais riska faktors dažādām saslimšanām visā pasaulē.4
Lai arī mūsdienās iespējas tikt pie svaigiem augļiem un dārzeņiem, kā arī kvalitatīviem gaļas un piena produktiem ir labākas, kā jebkad, jāatzīst, ka bērnu uzturs ne vienmēr ir pilnvērtīgs vai daudzveidīgs, un nenodrošina viņu organisma vajadzības ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām. Statistika rāda, ka Latvijā tikai 17% bērnu ēd svaigus dārzeņus un 23% svaigus augļus katru dienu.3
Arī izvēlīgie ēdāji visbiežāk dod priekšroku ne veselīgākajiem ēdieniem, bet gan produktiem ar zemu uzturvērtību, piemēram, makaroniem, frī kartupeļiem, cīsiņiem, maizei, saldumiem, uzkodām un citiem.
Nepieciešamās uzturvielas pilnvērtīgai augšanai un attīstībai
Augšanas procesi sākas jau mātes organismā grūtniecības laikā un turpinās līdz pieauguša cilvēka vecumam. Bērna pilnvērtīgai augšanai un attīstībai ir nepieciešami vairāk kā 20 dažādi vitamīni un minerālvielas. Tiklīdz kāds iztrūkst, organisma pilnvērtīga attīstība ir apdraudēta.
Nozīmīgākie vitamīni un minerālvielas:
- Kalcijs, ko satur piena produkti un zaļie lapu dārzeņi, ir nozīmīgs skeleta attīstībai, kā arī kaulu un zobu attīstībai.
- D vitamīns ir nepieciešams, lai nodrošinātu kalcija uzsūkšanos organismā, kā arī normālai imūnsistēmas darbībai. D vitamīnu vislabāk uzņemam saules gaismā caur ādu, taču tas sastopams arī treknās zivīs un olu dzeltenumos.
- Asinsradei un hemoglobīna veidošanai (proteīns, kas nodrošina skābekļa piegādāšanu orgāniem) ir būtisks dzelzs, kuru satur dzīvnieku gaļa, pupiņas un lēcas, tofu un spināti. Dzelzs palīdz samazināt nogurumu un nespēku un ir īpaši nozīmīgs meitenēm pusaudžu vecumā, sākoties mēnešreizēm.
- Redzes un ādas veselībai, kā arī šūnu augšanai un attīstībai ir būtisks A vitamīns, kurš sastopams saldajos kartupeļos, burkānos, spinātos, brokoļos, mango, aprikozēs, olās un dzīvnieku aknās.
- C vitamīns ir nozīmīgs normālai imūnsistēmas darbībai, jo palīdz stiprināt imūnšūnas, kas aizsargā organismu no dažādām infekcijām un slimībām. Tas ir arī vērtīgs antioksidants, kas aizsargā šūnas no apkārtējas vides negatīvās ietekmes. C vitamīns sastopams citrusaugļos, zemenēs, paprikā, tomātos, spinātos un brokoļos.
- B grupas vitamīni B6, B12 un folskābe ir nozīmīgi smadzeņu un nervu sistēmas attīstībai un veselībai. B grupas vitamīni piedalās dažādu neirotransmiteru ražošanā, kas regulē garstāvokli, uzvedību un kognitīvās funkcijas. Tie ir nozīmīgi atmiņai, mācīšanās un koncentrēšanās spējām, kā arī enerģijas ražošanai. B6 vitamīns atrodams vistas un tītara gaļā, zivīs, kartupeļos, banānos; B12 vitamīns gaļā, olās un piena produktos, bet folskābe - zaļajos lapu dārzeņos, pupiņās un lēcās, avokado un apelsīnos.
- Cinks ir nepieciešams organisma augšanai un attīstībai, imūnsistēmai kā arī brūču dzīšanai. Cinku satur gaļas produkti, pākšaugi, rieksti un sēklas, kā arī pilngraudi un piena produkti.
Kā papildināt uzturu ar vitamīniem?
Nav šaubu, ka labākais veids, kā papildināt uzturu ar vitamīniem un minerālvielām, ir mērķtiecīgi paplašināt bērna ēdienkarti, iekļaujot tajā visas varavīksnes krāsu augļus un dārzeņus, pilngraudus kā arī piena produktus un gaļu vai pākšaugus.
Ja bērns ir patiešām izvēlīgs, tad, laikā kamēr tiek mainīti ēšanas paradumi, vecākiem kopā ar ģimenes ārstu ir jāapsver iespēja papildināt bērna uzturu ar kvalitatīviem uztura bagātinātājiem. Tie var būt gan mono vitamīni, gan polivitamīnu kompleksi, kas ir izstrādāti, lai papildinātu iztrūkstošos vitamīnus un minerālvielas, kuras nav sanācis uzņemt ar pārtiku un fiziskām aktivitātēm.
LIVOL piedāvā plašu augstas kvalitātes uztura bagātinātāju klāstu, kas izstrādāti tieši bērnu vajadzībām. Tie satur bērnu attīstībai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas piemērotās devās un ir pieejami dažādās formās un ar dažādām garšām, lai padarītu to uzņemšanu bērnam patīkamu.
LIVOL MULTI KIDS košļājamās tabletes ar augļu vai ķiršu garšu satur 22 vitamīnus un minerālvielas, taču LIVOL MULTI želejas lācīši ar augļu vai kolas garšu satur 9 svarīgākos vitamīnus bērna veselībai bez laktozes, cukura un glutēna. Tāpat pieejami LIVOL EXTRA D vitamīna lācīši ikdienas lietošanai ar zemeņu garšu un Kids Calcium - kalcija un D vitamīna kombinācija veseliem kauliem un zobiem.
1 Machado, Bárbara & Dias, Pedro & Lima, Vânia & Carneiro, Alexandra & Gonçalves, Sónia. (2021). Frequency and Correlates of Picky Eating And Overeating in School-aged Children: A Portuguese Population-based Study. Journal of Child and Family Studies. 30. 10.1007/s10826-021-01936-0.
2 Yalcin, S., Oflu, A., Akturfan, M. et al. Characteristics of picky eater children in Turkey: a cross-sectional study. BMC Pediatr 22, 431 (2022). https://doi.org/10.1186/s12887-022-03458-0
3 Williams J, Buoncristiano M, Nardone P, Rito AI, Spinelli A, Hejgaard T, Kierkegaard L, Nurk E, Kunešová M, Musić Milanović S, García-Solano M, Gutiérrez-González E, Brinduse LA, Cucu A, Fijałkowska A, Farrugia Sant'Angelo V, Abdrakhmanova S, Pudule I, Duleva V, Yardim N, Gualtieri A, Heinen M, Bel-Serrat S, Usupova Z, Peterkova V, Shengelia L, Hyska J, Tanrygulyyeva M, Petrauskiene A, Rakhmatullaeva S, Kujundzic E, Ostojic SM, Weghuber D, Melkumova M, Spiroski I, Starc G, Rutter H, Rathmes G, Bunge AC, Rakovac I, Boymatova K, Weber M, Breda J. A Snapshot of European Children's Eating Habits: Results from the Fourth Round of the WHO European Childhood Obesity Surveillance Initiative (COSI). Nutrients. 2020 Aug 17;12(8):2481. doi: 10.3390/nu12082481. PMID: 32824588; PMCID: PMC7468747.
4 GBD 2017 Diet Collaborators. Health effects of dietary risks in 195 countries, 1990-2017: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2017. Lancet. 2019 May 11;393(10184):1958-1972. doi: 10.1016/S0140-6736(19)30041-8. Epub 2019 Apr 4. Erratum in: Lancet. 2021 Jun 26;397(10293):2466. PMID: 30954305; PMCID: PMC6899507.
